Dabā viss rit savu gaitu, tuvojas aukstuma periods, aiz loga aizvien biežāk līst lietus, ir apmācies, bet dvēselē ieskanas grūtsirdības notis...Valdīšanas grožus pārņem rudens.

Dabā viss pakāpeniski atmirst un arī mēs uz to reaģējam, jo paši esam dabas sastāvdaļa. Rudens krāsām, par nožēlu, ir minora skaņas. Grūtsirdība ir nežēlīga padarīšana – vajag tai tikai pamosties, un tūlīt mūs pārņem skumjas, sērīgs noskaņojums. Pietrūkst saules, siltuma un degsmes, sevišķi jau šogad, un mēs zinām, ka tie atgriezīsies ne tik drīz. Mūs apciemo skumīgas domas, bet jūtu pārpilnība liek lūpām runāt. Par ko? Par visāda veida negatīvo. Mēs sākam to pamanīt  savā apkārtnē, kurnēt, uz to fokusēties, un paši pat nepamanām, ka sākam gausties, demonstrējot savu neapmierinātību gan te, gan tur, bet mūsu ķermenis uz to reaģē ar slimībām. Neapmierinātība vienmēr ir ceļš uz slimību. Tāpēc rudenī vienmēr novērojams dažāda veida hronisko slimību uzliesmojums. Vai pamanījāt saistību?

Taču Dievs ārstē ar zināšanām! Tieši tās atklāj slimības nozīmi. Tāpēc šodien nodarbošos ar jūsu izglītošanu, apgaismošanu. Kā palikt veselam un apmierinātam? Kā mēs to kamolu satinām, iedzenot sevi mīnusos, tāpat to attīsim, sākot no beigām. Parasti izeja ir turpat, kur ieeja.

Kur fokusēta mūsu uzmanība, tur tiek virzīta mūsu enerģija! Vai pazīstama doma? Ja pamanāt tikai negatīvo, - ziniet, jūs barojat negatīvo, un tas, pateicoties jūsu enerģijai, vairojas. Ko sēsi, to pļausi, - tā mēdz teikt. Tāpēc ar apzināšanos sāksim mainīt situāciju pašā saknē. Apzināti virzīsim savu enerģiju uz jaunradi, bet ne uz sagrāvi, iznīcību. Ir tikai pluss un mīnuss. Trešais nav dots, nav nekāda vidusceļa, bet izvēle ir jūsu ziņā.

Jūs esat neapmierināti ar savu dzīvi, bet ļoti vēlaties to mainīt? Tad vajag iemācīties pamanīt labo savā apkārtnē, lai kādos mēslos jūs neatrastos. Tieši tas jūs no tiem atbrīvos, izvedīs. Vienmēr taču ir kaut kas labs: skaista meitene, manikīrs, frizūra, kleita, filma, rīcība, ainava utt. Lai jūsu skatiens pamana labo, fiksējiet to, paturiet prātā pozitīvo. Ar savu enerģiju jūs to stiprināsiet, no tā pozitīvais augs kā sniega bumba. Un jūsu dzīve pakāpeniski mainīsies uz labo pusi.

Tālāk (pielikumā ir tabula) es minēšu mūsu enerģiju vibrāciju diapazonus, lai jūs varētu pārliecināties, ka viss atstāj pēdas. Jums jāizvēlas ( caur apzināšanos) kādā vidē dzīvot – radošā vai iznīcinošā.

Kā viegli pāriet no mīnusa pie plusa? Izmantojot pateicību. Tas ir visvienkāršākais paņēmiens mūsu vibrāciju biežuma mainīšanai.

Kad pamanāt kaut ko labu, kas atrodas jūsu apkārtnē, pieņemiet noteikumu – izteikt par to pateicību Visumam. Pateicība vienmēr sākas prātā, pēc tam tā kļūst par refleksu, ieradumu, stāvokli, mīlestību. Tātad jūs pamanāt visu labo, bet par labo pieņemts pateikties, un ar to jūs šo labo vairojat. Un jūs nostājaties uz radīšanas ceļa.

Pateicība ir ļoti spēcīga emocija, kura pilnībā maina jūsu iekšējo stāvokli un rada vibrācijas, kas piesaista jūsu dzīvei vēl vairāk tā, par ko jūs pateicaties.

Var paust pateicību pat par mazumiņu. Pirms izmešanas pasakiet paldies vecām lietām, kuras jums kalpoja gadiem. Pasakiet paldies dzīvei par visām mācībstundām, jo tās ir iespēja gūt jaunu pieredzi un iet tālāk. Mācieties gūt baudu no visvienkāršākajām lietām, sāciet ar to, ka citā noskaņojumā, ar citām jūtāmpildāt pašus vienkāršākos pienākumus. Piemēram, iznest atkritumus, ar prieku apmaksāt rēķinus, uzturēt kārtībā dzīvokli, automašīnu utt. Dzīvē ir daudz pienākumu un darbu, no kuru veikšanas nav iespējams izvairīties. Pamēģiniet tos veikt ar prieku, sakot paldies Visumam par tādu iespēju. Ļoti daudziem cilvēkiem tādas iespējas nav. Bet jums ir un jūs to spējat. Kad skumstat un dusmojaties –  jūs sevi novājiniet, notiek energijas noplūde, bet jūsu uzdevums ir to sevī uzkrāt, nevis zaudēt.Kad neesam apmierināti ar to, kas mums ir, mēs atrodamies stāvoklī, ko var raksturot ar vārdiem – „trūcīgs”, „nabadzīgs”. Tad mēs šo trūkumu un nabadzību savā dzīvē vairojam, jo tāds stāvoklis ir nepateicības stāvoklis. Un pretēji – kad mēs jūtamies pateicīgi, pārticība kļūst par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Mēs arvien biežāk no dzīves saņemam dāvanas, un pievilkšanas likums darbojas mūsu labā.

Iekārtojiet sev pateicības dienasgrāmatu. Ierakstiet tajā savas pateicības. Drīz sajutīsiet, kāds burvju spēks piemīt šim sarakstam. Jūs sāksiet koncentrēties uz visu, kas ir labs, pārstāsiet sevi žēlot un gausties, ka jums kaut kā trūkst, ir par maz.

Ļoti labi atceros, ka tad, kad pirmo reizi nolēmu veikt ierakstu savā pateicību dienasgrāmatāpar vīru, tad ar grūtībām spēju uzrakstīt kādus 2 – 3 punktus, par ko esmu viņam pateicīga, bet vajadzēja katru dienu uzrakstīt 10 vai  vairāk. Man nekādi nepadevās viņu paslavēt un vēl jo vairāk – izteikt pateicību. Lieta tāda, ka biju fokusējusies uz pretenzijām un aizvainojumiem, tāpēc nespēju  pamanīt (smadzenes to atteicās darīt), saskatīt viņā labo.  Tāpēc arī dienasgrāmata ir nepieciešama. Dabiski, ka tādā situācijā vīrs centās atbilst manām  vissliktākajām gaidām. Muļķis paliek muļķis. Tad uz septiņām nelaimēm ir viena atbilde. Izrādījās, es viņu personīgi biju ieprogrammējusi, jo pret citiem viņš izturējās citādāk, kā man būtu gribējies. Tāpēc mēs gandrīz izšķīrāmies.

Taču gudri cilvēki man deva vērtīgu padomu – 21 dienas (lai tas kļūtu par ieradumu) laikāveikt ierakstus pateicību dienasgrāmatā par vīru un vērot, kā mainīsies vide ap mums. Es meklēju savā dvēselē, par ko varētu viņam pateikties. Un pēc pusstundas  parādījās pirmie ieraksti ( izrādās, vienmēr ir par ko paslavēt). Uzrakstīju vairāk kā 10 un apstulbu. Izrādījās – viņš nemaz nav tik slikts, kā uzskatīju. Mana burtnīca to apliecināja. 

Es katru dienu centos pamanīt un pierakstīt sava vīra plusus un par to viņam pateikties. Ar katru dienu plusu bija vairāk un vairāk,tos bija viegli pierakstīt – bez aizķeršanās un minstināšanās. Arī mana izturēšanās pret viņu redzami mainījās, jo vīrs vairs nepūlējās pēc iespējas ātrāk kaut kur aizlavīties prom, bet centās man kaut ko izdarīt pa prātam, kas jau sen netika novērots. Bet viss sākās ar mazumiņu  - labvēlīgu skatienu, palīdzību mājas darbos, ziediņu no tuvākās puķu dobes, lielisku seksu. Parādījās dāvanas. Es pārliecinājos un vienlaikus biju pārsteigta, ka jaunā pieeja darbojas. Ja tagad starp mums kaut kas notiek ne tā, kā vajadzētu, man uzreiz ir skaidrs, ka tā ir mana vaina – esmu bijusi skopa, neesmu paslavējusi, neesmu iedvesmojusi. Kad mainos arī pati – mainās vide ap mani. Un tas ir lieliski!

Vajag dzīvot pateicības stāvoklī, pateicības režīmā, tad mūsu dzīve pagriezīsies labklājības un pārticības virzienā. Mazāk domājiet par to, kā jums trūkst, bet sakiet paldies par to, kas jums ir!

Pateicība – ir viena nomīlestības šķautnēm. Kad pateicaties, jūs saņemat svētību no augšas. Kad esat uz pateicības viļņa, jūs atverat enerģijas kanālu, pa kuru jūsu dzīvē ieplūst Visuma pārpilnība. Ieviesiet savā dzīvē vairāk pārmaiņu un degsmes, neskatoties uz to, ka aiz loga ir pelēkas debesis un drēgns laiks. Tas jau nav uz visiem laikiem, tas – tāda sezonāla parādība. Dodiet pasaulei savu siržu siltumu. Tad saule apspīdēs un sildīs arī jūs pat tad, kad citiem būs lietavas.

Mainiet savu dzīvi uz labo pusi!