Izeja no bezizejas.

Cilvēkam ir grūti nodalīt problēmu, kas ir viņa paša radīta no problēmas, kura rodas apstākļu sakritības rezūltātā. Daudz neatrisināmu situāciju pamats ir doma piem. – man vajag jaunāku auto, lielāku dzīvokli, slaidāku vidukli, lielākus muskuļus, vai vēlams visu vienlaicīgi..., tādā veidā notiek neapzināta savas zemapziņas piesārņošana ar vēlmēm kuras patiesībā neko neatrisinās, pat tās sasniedzot. Cilvēkam šķiet ka viņš nav pietiekami labs, un tikai sevi ”pilveidojot” viņš jutīsies laimīgs, bet viss process atgādina īstermiņa aizdevuma kredītu, sākumā mums ļauj saņemt, un tad sākas procentu atmaksa jo vairāk mēs iegūstam, jo vairāk mums jāatdod. Lai šo ķēdi varētu pārtraukt, patiesībā ir nepieciešams tikai viens lēmums – NEMELOT SEV, un pieņemt sevi tādu kāds esi jo cilvēka būtība ir Dieva dota, to mainot mēs iekšēji protestējam, un domājam ka esam pelnījuši labāku dzīvi, izskatu, apstākļus. Kad tu sāc risināt savu iedomāto problēmu, un nespēj pieņemt pats sevi, līdz ar to tu nespēj justies dzīvē stabils, tevi nomoka kompleksi, mazvērtības sajūta, ir jāapstājas un jāpasaka sev tasnība, kura ne vienmēr būs patīkama,bet ar to problēma sāks risināties, izvairoties no atbildes, domājot kapēc tā vai savādāk notiek, rodas tevis paša radīta ilūzija. Mēģināsim jau šodien izvēlēties savu pirmo problēmu, ieraudzīt to patiesā gaismā pasakot sev taisnību, un turpmāk katru nedēļas dienu pajautājiet sev – ko es esmu šodien izdarījis, lai apzināto problēmu risinātu.