Vientulība, nav mīlestības, sen to gaidu, bet nekas nemainās...

Cilvēkam vienmēr gribās būt mīlētam un saprastam, baudīt otra rūpes par sevi. Vienam būt ir grūti, kaut arī vientulība ir atšķirīga jo arī starp it kā sev tuviem cilvēkiem jūties viens.

Iedomāsimies, ka mums dzīves sakumā tiek piešķirti trauki kuri ir tukši, dzīvojot tie jāpiepilda ar mīlestības, veselības, bērnu, ģimenes plūsmu, protams, runa ir par simboliskiem traukiem, kurus mēs ieraugam it kā domās! To daudzumu katrs iedomāsies atšķirīgu jo katrs savu nākotni redzēs ar dažādām vajadzībām, un vēlmēm pildītu. Virzoties pa līkumoto dzīves ceļu, kāds no traukiem tiks aizpildīts pilns līdz malām, cits būs pustukšs, vēl cits tiks izmests, vai pildīts mazliet.

Šoreiz vizualizējot pieskarsimies tikai vienam no tiem, mīlestības traukam, vienam cilvēkam tas tiek pildīts ne ar vienu piegājienu vien, tas var būt nesot kritīs, plīsīs un atkal tiks līmēts, kas būtu tikai normāli, ja nests ilgu ceļu, grūtāk būs, ja liekās, ka to var izmest un dabūt jaunu trauku, paspēt ātri piepildīt, tomēr problēma paliek  jo tas atkal ir jānes, un tad var līdzēt iepriekšējā pieredze. Protams būs cilvēki kas negribēs vairāk nest mīlestības trauku, apgriezīs to otrādi, un tajā neko vairs nevarēs ieliet, no sākuma šķitīs ka tā vieglāk iet pa dzīvi, brīvākas rokas, tomēr tās ir mānīgas izjūtas. Būtu jāsaprot, jo ilgāk trauks būs apgriezts otrādi, jo vairāk iesūbēs, kļūs pavisam neparocīgs, nepaceļams. Citreiz cilvēks pat nenojauš kā to izdarījis, kā apgriezis trauku nepareizi, un vizualizējot domās jāizdara viss, lai tajā ieplūstu jauna mīlestības plūsma.

Jautā ekstrasensam kā izskatās tavs mīlestības trauks!