Vairāk vai mazāk.

Mēs visi zinām kā uzkopt māju, un tā ir pierasta lieta, pārsvarā, cilvēki negrib dzīvot nesakārtotā vidē. Tās ir lietas kuras atrodās konkrētā vietā, un mēs cenšamies atkal tās tur nolikt, lai būtu kārtība. Citreiz neizskaidrojamu iemeslu dēļ tās pārkārtojam savādāk, bīdam  mēbeles un pārvietojam citus interjera prekšmetus. Kaut ko izmetam, atdodam, noliekam šķunītī vai bēniņos, ar domu - gan jau noderēs. Viens cilvēks no lietām šķiras viegli un pat ar prieku ,cits pārdzīvo par katru sīkumu, lai saglabātu, paturētu un veidotu "skudru takas" lai pārvietotos telpā! Tiem, kas iekārto māju minimālisma stilā, būdami mantu krājēji un glabātāji, ar laiku atkal sanesas visādas lietas, un interjērista pūles ir bijušas veltas, protams mēdz būt arī otrādāk. Rodās jautājums kapēc? Tam visam ir pamats. Cilvēkam kuram ir  enerģētiska nepietiekamība, vienmēr gribēsies to saglabāt, kaut ko sev paturot, un tās var būt mantas, kuras sevī ir uzkrājušas zināmu lādiņu.Tādēļ vienās un tajās pašās telpās jūtamies dažādi, vieniem patīk uzturēties muzejos, ar to sakārtotību, otri gūst mieru garāžā utt. .